Kā rūpēties par veselību un dabu vienlaicīgi?

Mēs daudz runājam par nesalīdzināšanu un indivualitāti, tomēr, vai mēs ikdienā attiecīgi rīkojamies?

Šoreiz ne par cilvēkiem, bet par augiem un to daudzveidību. Un pat ne sugu ziņā. Vienas šķirnes ietvaros, ražošanas veida ietvaros. Un tieši tiem, kas lielveikala plauktā un nāk no konvencionālām ražotnēm. Cik bieži Tu ieliec savā iepirkumu grozā līko burkānu, lielo sīpolu, un resno, zaraino brokoli vai “ne-formas” ābolu?

es aicinu atbalstīt integrētos un bioloģiskos lauksaimniekus, kas piekopj dabai un Tavai veselībai draudzīgus audzēšanas veidus.

Lielveikalu ķēdes rada piedāvājumu, tikai izejot no pieprasījuma. Katru reizi, izvēloties “perfektos”, gludos, spīdīgos, vienāda izmēra dārzeņus, augļus, mēs atbalstām konvencionālo lauksaimniecību. Tas izdara spiedienu uz lauksaimniekiem turpināt izmantot pesticīdus, herbicīdus, noplicināt zemi, vēlāk mēslot un bagātināt to ar minerālvielām, lai iegūtu “perfekto” ābolu un tomātu. Līkie un šķībie nereti attopas miskastē, kuru aizslēdz, lai neradītu nekārtību lielveikala teritorijā.

Tā vietā, es aicinu atbalstīt integrētos un bioloģiskos lauksaimniekus, kas piekopj dabai un Tavai veselībai draudzīgus audzēšanas veidus. Es zinu, ka tepat Latvijā ir daudzi, kas šo sistēmu mēģina izcīnīt un uzturēt, neskatoties uz lielo “milžu” spiedienu. Viena no tām ir Absolūts Ēd Ilze ar savu ģimeni. Katrs pastāvīgais klients ir drošība un atbalsts multifunkcionālām, bioloģiskām, dabai draudzīgām saimniecībām.

Būsim godīgi, ja nebūtu izvēles, mēs pirktu Latvijas tomātus, nevis Spānijas.

Tāpat tiešie pirkšanas pulciņi - atbalstām savējos, veidojam tādas kā atbalsta komandas vai komūnas, kuru starpā arī apgrozās finansiālie līdzekļi, kas kādā brīdī atkal atgriežas pie Tevis, piemēram, caur nodokļiem Tavai pašvaldībai. Vai esi inetersējies par to, vai Tavā dzīvesvietā šādi funkcionē? Es personīgi par tādiem Siguldā uzzināju pavisam nesen. Tomēr, ja tas nav Tev pa kabatai, atbalsti līko burkānu un “ne-formas” ābolu, lai kaut nedaudz noņemtu spiedienu no ražotājiem un samazinātu pārtikas atkritumu daudzumu.

Tāpat mēs paši uz palodzes un balkoniem varam šo to izaudzēt, piemēram, dīgstus un mikrozaļumus visa gada garumā. Un, ja Tev ir lielāka iedvesma un iespēja siltajā sezonā, ņem un rocies zemē pats!

Es zinu, ka lielu lomu šajā visā spēlē likumdošana un politisks atbalsts lauksaimniekiem, kā ražojot, tā izplatot un tirgojot. Šovasar biju Norvēģijā, kur iepazinos ar viņu valsts atbalstu vietējiem lauksaimniekiem. Brīdī, kad pašiem ir ražas sezona, piemēram, ķiršiem, āboliem un plūmēm, attiecīgajiem produktiem tiek pārtraukts visa veida imports. Tas neļauj veidot dempinga cenu, ko parasti novēro ievestajām precēm, ražotājs var uzlikt attiecīgu, konkurētspējīgu cenu savai produkcijai un paļauties, ka to izpirks, jo valsts dara visu, lai veikala plauktos atrastos tikai vietējā produkcija. Būsim godīgi, ja nebūtu izvēles, mēs pirktu Latvijas tomātus, nevis Spānijas. Manuprāt, lielisks piemērs.

Atjaunot, nevis padarīt ilgtspējīgu esošā situācijā.

Ir daudz un dažādi piemēri kā Latvijā, tā pasaulē. Viens no tiem arī apskatāms šajā video, kur bioloģiskās lauksaimniecības ražotāji stāsta par sevis izveidotu, pašatjaunojošu lauksaimniecības ekosistēmu, kas ļoti labi funkcionē un nodrošina kā cilvēkus, tā zemi ar nepieciešamajām uzturvielām. Tāpat ir dažādi permakultūras piemēri tepat Latvijā. Mums pat ir sava mājaslapa www.permakultura.lv , kas pieder Latvijas permakultūras biedrībai. Permakultūra atbalsta kā rūpes par Zemi, tā cilvēku.

Apkārt ir daudz iedvesmojošu un aizrautīgu cilvēku, kas dažādos veidos mums māca paskatīties uz pasauli citām acīm un to atjaunot. Atjaunot, nevis padarīt ilgtspējīgu esošā situācijā. Saprast, ka mēs esam daļa no Zemes, mums ir jāiemācās dzīvot ilgtspējīgi atjaunotā pasaulē ne jau Zemes dēļ, bet mūsu pašu sugas dēļ. Un mēs to varam, ja redzam sevi kā daļu no vienas lielas funkcionējošas sistēmas, ko saucam par dabu.

Tāpēc es aicinu tiešām, no sirds: atbalsti vietējos ražotājus!

Mīlestībā,

Krisīne